sen te neesmu bijusi!

Un sen neko neesmu darījusi priekš skolas. It kā nav laika un tā, bet patiesībā ir jau, es vienkārši to nositu, skatoties muļķīgus video youtube.com, rakājoties pa ss.lv, stalkoju dažādus blogus un tā tālāk jeb, īsāk sakot, sēžot pie datora. Tagad, piemēram, es izvēlējos rakstīt šo bestselleru, nevis izpildīt pāris parādus vizuālajā mākslā, t.i., visus šī semestra darbus. Vienkārši piektdienās, kad ir vienīgā stunda nedēļā, reti sanāk ierasties skolā... Vispār...- arī rīt es taču nebūšu! Jālaiž pie 'skavotāja', un tur gan jau atkal mani mēģinās iepriecināt, sakot, ka 'nākamreiz jau varētu no breketēm atvadīties' (tas ir mans un dakterītes vienīgais sarunas temats pēdējo 3 mēnešu laikā). Un jā, pārējā (gaišajā) laikā gan izvēlos lietderīgākas nodarbes, lai nemācītos. Pārsvarā spēlēju volejbolu. Nē, patiesībā tas ir vienīgais, ko pēdējā laikā daru. Skrienu reti. Es, protams, ar to nelepojos, bet dažkārt tas ir tikai 1 treniņš nedēļā. Ar orientēšanos vispār šogad ir ļoti saspīlētas attiecības. Nez, kā būs. Rīgas čempionātā jau būšu, bet nu...

Kā var negaršot olīvas!?

Mans sapņu koks!

Tā kā ābele. Tikai ābolu vietā hurma. Ja tagad manā pagalmā būtu 20 hurmas koki... tears of joy

It's the most wonderful time of the year... - ZPD ir klāt! Es, protams, visu atstāju uz pēdējo brīdi, tāpēc tagad pilnīgi 0 stresa un satraukuma vai kas tamlīdzīgs. Man projektu nedēļa vairāk asociējas ar brīvlaiku. Bet nē, nē, būs lielisks darbiņš mums (ar Martu taisām kopā), mēs tīri uz valsti ejam ar šo, tā kā... jā, es jokoju. Es te tā aizdomājos - kāda jēga izstrādāt projektu visu gadu, ja nav mērķa, ko ar to vēlas sasniegt vai pierādīt, tāpēc 10 dienas parastam vidusmēra skolēnam priekš ZPD ir pilnīgi pietiekoši.
Un vēl kāds jaunums. Ir aizdomas, ka nu vairs nebūs tikai viena nodaļa, ko pārstāvēšu Cēsu sporta skolā. Bet tas tikai tādā gadījumā, ja nesabīšos no nopietniem treniņiem, kādi manā volejbola pieredzītē nekad nav bijuši.